Materiāli
| Sākums » Raksti » Raksti » Mani rakstiņi |
Kāzu plānošana = atbildība : 2
| Patiesībā šāds scenārijs ir tikai loģisks. Sieviete no bērna kājas tiek
audzināta ar domu par kāzām kā pasakaini skaistu pagriezienu dzīvē, aiz
kura seko “...un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”. Vecmāmiņas lasa
meitenēm priekšā pasakas par prinčiem baltos zirgos, kuri gluži
vienkārši kādā skaistā dienā nostājas durvju priekšā un vienīgais, kas
ir jādara, lai dzīve būtu izdevusies, ir jāsaka jāvārds bildinājumam.
Ģimenes graujošo stereotipu lieliski turpina papildināt amerikāņu
filmas, kur laimīgas dzīves formula ieskicēta samērā līdzīgi pasaku
motīviem, tikai nedaudz mūsdienīgākā versijā: bagāts precinieks uzrodas
no nekurienes, dāvā vismaz septiņu karātu briljanta gredzenu,
bildinājums notiek vismaz pāris tūkstošu liecinieku klātbūtnē, kam
loģiski seko jāvārds un kāzu ceremonija, kas allaž ir pasakaini
saulainā laikā, turklāt pēc dekorācijām un viesu skaita spriežot –
vismaz miljonu vērta. Vīriešu priekšstats par kāzām parasti aprobežojas
ar domu, ka kaut kad būs jāprecas, jo tas varētu būt jautrs pasākums,
kur var pāris dienas izklaidēties patīkamā kompānijā. Vai kāzas ir vajadzīgas vienīgi sievietei? Noteikti nē! Cilvēki satiekas, iemīlas un nolemj precēties. Tieši tāpēc, ka tas ir abpusējs lēmums, tiek bezierunu kārtā gaidīts, ka abas puses ieliks vienādu ieguldījumu svētku sagatavošanā. Tad kāpēc gan tik daudz strīdu un nesaprašanās starp saderinātajiem ir tieši kāzu plānošanas periodā? Ļoti vienkārši – mēs gaidām, ka otrs darīs tā, kā mēs esam savā galvā izdomājuši, un, kad tā nav, dusmojamies vai apvainojamies. Ja divi cilvēki ir nolēmuši saistīt savas dzīves kopā, visticamāk, ka viņi patiešām viens otru mīl, un nesaskaņas pirmskāzu procesā ir nesaprašanās, nevis pēkšņa atsaluma pazīmes. Vīrietim un sievietei kāzas ir vienlīdz svarīgs notikums, atšķiras tikai tas, kas ir nozīmīgi pašā kāzu dienā – sievietei ir svarīgi būt par balles karalienei un vienlaicīgi atbrīvoties no vecmeitas rēga, savukārt vīrietim šis ir apliecinājums tam, ka viņš atsakās no brīva vīrieša statusa un apsolās uzņemties rūpes par ģimeni (un jauki, ka to var izdarīt, uztaisot ballīti). Tāpat kā, sākot kopdzīvi, cilvēki vairāk vai mazāk vienojas par pienākumu sadali sadzīvē, tā arī kāzu plānošanā vajadzētu noteikt atbildības jomas. Lūk, daži piemēri, kā izvairīties no strīdiem kāzu plānošanas laikā: * Vispirms skaidri vienojieties, vai līgavainis grib piedalīties kāzu plānošanā, vai grib sniegt tikai materiālu atbalstu (jebkuru no variantiem uztveriet mierīgi – kas to lai zina, kā ir labāk...); * Ja abi esat vienlīdz gatavi līdzdarboties kāzu tapšanā, tad sadaliet atbildību (kurš būs atbildīgs par ielūgumiem, kurš par auto, kurš par dokumentu kārtošanu utt.). Tas, protams, nenozīmē, ka otram šajos jautājumos nav nekādas teikšanas, tomēr viens par katru procesu ir atbildīgais; * Tādos jautājumos kā līgavas kleita, frizūra un pušķis labāk konsultēties ar draudzenēm. Topošā vīra domas ir svarīgas un tās ir jāzina, tomēr šī nu ir tā “pasakas” daļa, ko līgavai ir brīvi ļauts izsapņot (tāpat kā auto daļa vīriešu gadījumā); * Centieties nerunāt par kāzām katru brīvu brīdi, bet atvēliet tam noteiktu laiku - tās pat var būt ģimenes sapulces reizi nedēļā, kad apkopojat, kā veicas ar pienākumiem un kas vēl darāms. Iespējams, šāda doma skan dīvaini, tomēr bieži vien spriedze rodas no tā, ka otrs tiek pārāk kontrolēts (der atcerēties to, kā krīt uz nerviem šefa jautājums, vai pēc mēneša nododamā atskaite jau ir gatava...); * Lai izvairītos no situācijas, kad liekas, ka laika vēl ir daudz un nav kur steigties vai gluži pretēji, ka laika maz un uzdevumu tik daudz, sagatavojiet grafiku ar aptuvenajiem datumiem, līdz kuriem attiecīgajiem uzdevumiem jābūt paveiktiem. Tomēr nepārmetiet otrai pusītei, ja darbs nav paveikts tieši līdz konkrētajam datumam – nav dzirdēts, ka kādas kāzas būtu atceltas tikai tāpēc, ka galda kartes nodrukātas dienu vēlāk, nekā bija paredzēts; * Nepārmetiet otram intereses vai iniciatīvas trūkumu – varbūt tieši šķietamās bezdarbības laikā jums tiek gatavots pārsteigums kāzu dienai; * Neuzspiediet otrai pusei darīt to, ko tā nevēlas, – pat ja darbiņš tiks izpildīts, tas nebūs nācis no sirds un nenesīs prieku; * Atcerieties, ja kāds jūs nemīl tā, kā esat iedomājušies, tas nenozīmē, ka jūs nemīl. Cilvēkam ir raksturīgi baidīties no visa nezināmā, un dīvainā kārtā tas baidās pat pats no savām kāzām. Šeit varam vilkt paralēles – vīrietis un sieviete apliecina savu abpusējo mīlestību, radot bērnu. Deviņus mēnešus viņi gaida šā brīnuma parādīšanos, un tomēr visu šo laiku pavada arī satraukums par to, vai viss būs labi, un par to, kā dzīve mainīsies, mazajai radībai nākot pasaulē. Ja sieviete vairāk uztraucas par bērna fizisko labklājību, tad tēvs vairāk uztraucas, vai varēs sniegt mātei un bērnam morālu un finansiālu atbalstu: analoģiski līgava vairāk satraucas par kāzu norisi, bet līgavainis par sekām, ko sev līdzi nes kāzas, – par atbildību. Varbūt ir pārdroši salīdzināt laulības ar bērna dzimšanu, bet, iespējams, kāzas ir ģenerālmēģinājums divu cilvēku spējai un gribēšanai būt kopā, spējai dalīt atbildību, baudīt prieku un svinēt mīlestības svētkus. Avots: http://www.tvnet.lv/women/life/gimene/article.php?id=5094693 | |
| Skatījumu skaits: 537 | Reitings: 0.0/0 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |
